>> Citas slimības

Spalīši (enterobioze)

Kas ir spalīši?

Spalīši ir cilvēka zarnu trakta parazīts. Tie biežāk sastopami bērniem. Garums var būt līdz vienam centimetram.

Kādi ir spalīšu iemesli?

Ar spalīšiem cilvēki inficējas cits no cita. Inficēšanās ceļš ir fekāli – orālais. Inficēties var, ja netiek ievērotas sanitāri higiēniskās normas, ar pārtiku un sadzīves kontaktu ceļā, piemēram, ar rotaļlietām. Jau 12 – 14 dienu laikā pēc inficēšanās spalīši sāk dēt oliņas, un slimnieku ķēde var turpināties.

Kādi ir spalīšu simptomi?
.
Biežākais simptoms, kas traucē spalīšu slimniekus, ir nieze anālajā apvidū, pārsvarā naktīs, kur spalīši iznāk tūpļa krokā dēt oliņas. Paši pēc tam iet bojā.
Ja niez, tātad jākasās, un tādējādi, spalīšu oliņām nokļūstot aiz nagiem un uz rokām, iespējama tālāka citu cilvēku inficēšana. Bieži notiek arī atkārtota sevis inficēšana.
Ja spalīšu nav pārāk daudz, nieze un diskomforta sajūta anālajā apvidū var būt arī vienīgais simptoms.
Ja notikusi masīva inficēšanās, var būt neskaidra rakstura sāpes vēderā, slikta apetīte, bezmiegs, ko nosaka gan parazītu mehāniska iedarbība uz zarnu sieniņu, gan arī to vielmaiņas produktu ietekme uz organismu, radot zināmu organisma intoksikāciju un alerģizāciju.

Kā diagnosticē spalīšus?

• Aizdomas par spalīšu esamību vecākiem var rasties, ja bērnam ir sakasīts anālās atveres rajons. Lielāki bērni gan kautrēsies to vecākiem rādīt.
• Meitenēm spalīši var izraisīt arī iekaisumu ārējo dzimumorgānu apvidū un makstī.
• Pierādījums spalīšu esamībai ir spalīšu oliņas, ko atrod anālās atveres rajonā un tad tās apskata mikroskopā. Oliņu savākšanai var izmantot tamponus vai lipīgas lentas.
• Ja ir pamatotas aizdomas par spalīšu esamību, tad analīzes vajadzētu atkārtot, jo reizēm neizdodas iegūt vajadzīgo materiālu.

Kā ārstē spalīšus?

• Lai tiktu vaļā no spalīšiem var izmantot medikamentus vai arī spalīšu dabisko dzīves ciklu kopā ar higiēnas pasākumiem – tas nozīmē: nepieļaut atkārtotu inficēšanos, šoreiz jau no slimnieka paša.
• Pirmais ceļš ir ar gandrīz pilnīgi garantētu efektivitāti un īsāks, otrais – garāks, bet bez medikamentu lietošanas. Kuru ceļu izvēlēties, jāizšķiras vecākiem pašiem, bet, ja bērns apmeklējis bērnudārzu, tad jāinformē ģimenes ārsts un/vai bērnudārza medicīnas darbinieki, lai laicīgi varētu veikt visus profilaktiskos pasākumus un nepakļautu riskam inficēties citus kolektīva locekļus. Bērni ar spalīšiem inficējas ievērojami biežāk nekā pieaugušie.
• Pirms medikamentu lietošanas ģimenes ārsts pārbaudīs vispārējo veselības stāvokli, izvērtēs riska faktorus un iespējamo zāļu blakusiedarbību, tāpēc nebūtu pieļaujama medikamentu nekontrolēta lietošana visiem ģimenes locekļiem pēc kārtas.
• Spalīšu ārstēšanā higiēnas pasākumiem ir ļoti liela nozīme. Vienmēr jāpadomā par ceļiem, kā slimnieks pie savas slimības ticis un pēc iespējas jānovērš atkārtota inficēšanās.
• Veļa, palagi jāgludina ar karstu gludekli.
• Pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas un arī tad, ja esat izvēlējušies tikt no spalīšiem vaļā bez medikamentu palīdzības, analīzes ir jānodod atkārtoti.

Ko pacients var darīt pats?

• Pieaugušajiem varētu teikt, lai negrauž zīmuļus vai citus neēdamus priekšmetus, pēc tualetes apmeklējuma rūpīgi mazgā rokas, nekasās. Tas pats attiecas uz bērniem, tikai par bērnu inficēšanos vai inficēšanu esam atbildīgi mēs – pieaugušie.
• Pirmais noteikums ir higiēna – gan individuāla, gan kolektīva, gan tam, kurš ar spalīšiem slimo, gan tam, kurš ar spalīšiem saslimst.
• Otrais noteikums ir pārtraukt inficēšanās ķēdi, jo cilvēks inficējas no cilvēka. Ārējā vidē spalīšu oliņas ir visai neizturīgas un iet bojā jau pēc pāris minūtēm no visai vienkāršiem dezinfekcijas līdzekļiem.
• Trešais noteikums ir atklāt spalīšu slimniekus, jo dažreiz simptomi ir visai trūcīgi.

Spalīšu komplikācijas un prognozes

Enterobioze (tie paši spalīši) ir relatīvi vienkārša slimība un parasti nekādas dzīvībai bīstamas komplikācijas nerada, tomēr atsevišķos gadījumos var būt:

• anālā rajona iekaisums;
• meitenēm ārējo dzimumorgānu, maksts iekaisums;
• traucēta normāla zarnu trakta darbība – sāpes vēderā, caureja vai aizcietējums, pastiprināta gāzu veidošanās, zarnu disbakterioze u.c.
• intoksikācija, kas izpaužas kā pastiprināta nogurdināmība, vājums, nervozitāte u.c.;
• organisma alerģizācija.

Man par to jāpadomā:

1. Spalīši jeb enterobioze pasaulē ir ļoti populāri. Kā es varu viņu popularitāti mazināt?
2. Suņi un kaķi ar spalīšiem neslimo, bet viņu vilnā var būt spalīšu oliņas.
3. Arī mušas un tarakāni varot pārnest spalīšu oliņas.