>> Citas slimības

Glomerulonefrīts (Nieru kamoliņu jeb glomerulu un nieru iekaisums)

I Akūts glomerulonefrīts

Kas ir akūts glomerulonefrīts?

Akūts glomerulonefrīts ir abpusējs nieru kamoliņu un nieru iekaisums.

Kādi ir akūta glomerulonefrīta iemesli?

Visbiežāk akūts glomerulonefrīts sākas pēc kādas pārslimotas infekcijas, piemēram, pēc angīnas (mandeļu iekaisuma), deguna blakusdobumu iekaisuma, strutainām ādas slimībām u. c. Biežāk slimo bērni un jaunieši. Uzskata, ka akūta glomerulonefrīta attīstībā nozīme ir imunoloģiskiem traucējumiem, kuru rezultātā nieru kamoliņos rodas iekaisums. Kā veicinošs faktors varētu būt visa organisma atdzišana, piemēram, peldēšanās aukstā ūdenī, ja organisms nav iepriekš norūdīts.

Kādi ir akūta glomerulonefrīta simptomi?

Akūts glomerulonefrīts parasti attīstās apmēram divas trīs nedēļas vai nedaudz ātrāk pēc angīnas vai citas infekcijas slimības. Parādās galvassāpes, slikta dūša, ēstgribas trūkums, reizēm vemšana, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, smaguma sajūta vai sāpes mugurā jostas vietā, sejas tūska, pārsvarā no rītiem, vai visa ķermeņa tūska, paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Urīna daudzums samazinās, var izmainīties tā krāsa (sarkanīgs, brūngans), smagos gadījumos urīns no nierēm neizdalās vispār – iestājas anūrija.

Kā diagnosticē akūtu glomerulonefrītu?

• Par glomerulonefrītu jādomā, ja uz kādas bakteriālas infekcijas fona (angīna, dažādas lokalizācijas sastrutojumi) vai drīz pēc tās pacientam parādās augstākminētās sūdzības – paaugstināts arteriālais asinsspiediens, tūskas, samazināts urīna daudzums.
• Urīna analīzēs atrod eritrocītus, olbaltumu un cilindrus.

Kā ārstē akūtu glomerulonefrītu?

• Akūtu glomerulonefrītu parasti ārstē stacionāra apstākļos.
• Akūta glomerulonefrīta gadījumā diētai un uzņemtajam šķidruma daudzumam ir liela nozīme. Varētu būt, ka dažas dienas no ēdiena vispār jāatsakās, bet šķidruma daudzums, ko drīkst izdzert, tiek pieskaņots izdalītajam urīna daudzumam. Šī ir tā reize, kad visu tuvinieku un draugu nesto pārtikas produktu lietošana, vismaz pirmajās nedēļās, jāsaskaņo ar ārstu.
• Vārāmo sāli, vismaz slimības sākuma periodā, papildus nelieto – bezsāls diēta. Tādējādi var normalizēt arī nedaudz paaugstinātu arteriālo asinspiedienu.
• Ja asinspiediens mēreni vai stipri paaugstināts, nozīmē asinsspiedienu pazeminošus medikamentus.
• Ja tūskas ir izteiktas, nozīmē urīndzenošus līdzekļus.
• Ja organismā ir kāds infekcijas perēklis, jālieto antibakteriālie līdzekļi. Jāturpina ārstēt slimība (ja tāda ir), kura veicinājusi vai bijusi par iemeslu akūta glomerulonefrīta attīstībai.

Ko pacients var darīt pats?

• Izārstēt visus hroniskos infekcijas perēkļus organismā (bojāti zobi, mandeļu iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisumi, strutainas ādas slimības u. c.).
• Visas akūtās infekcijas slimības izārstēt līdz galam, neatstāt nepabeigtu vai puspabeigtu nozīmēto ārstēšanas kursu.
• Atcerēties, ka jebkura slimība no organisma prasa papildus enerģiju un atveseļošanās process var ieilgt.
• Vai atceraties, kad jums ir mērīts asinsspiediens un izdarīta urīna analīze?

Akūta glomerulonefrīta komplikācijas un prognozes.

• Akūta glomerulonefrīta ārstēšana ir ilgstoša, bet prognoze ir laba. Svarīgi savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.
• Akūta nieru mazspēja, ja attīstās, parasti ir īslaicīga un padodas ārstēšanai.
• Encefalopātijas gadījumā galvassāpes ir stipras, arī ar vemšanu. Var būt lēkmes ar samaņas zudumu un krampjiem.
• Var pievienoties akūta sirds mazspēja.
• Apmēram desmitajai daļai pacientu slimība pāriet hroniskā formā.

Man par to jāpadomā:

• Hroniski infekcijas perēkļi organismā (bojāti zobi, neārstēts mandeļu iekaisums u. c.) par sevi mēdz atgādināt. Arī kā akūtu glomerulonefrītu veicinošs faktors.
• Lai gan analīzes nav lētas, pēc pārslimotas angīnas tās tomēr vajadzētu izdarīt.
• Ir arī tāda glomerulonefrīta forma kā ātri progresējošs jeb ļaundabīgs glomerulonefrīts. Daļai pacientu ir vajadzīgi hemodialīzes seansi un nieru pārstādīšana.

II Hronisks glomerulonefrīts

Kas ir hronisks glomerulonefrīts?

Hronisks glomerulonefrīts ir dažādas izcelsmes hronisks nieru kamoliņu (glomerulu) iekaisums.

Kādi ir hroniska glomerulonefrīta iemesli?

Par hroniska glomerulonefrīta iemesliem uzskata dažādus antigēnus, par kuriem var būt baktērijas, vīrusi, medikamenti, vakcīnas, audzēju izdalītas vielas u.c. Nozīme ir arī imunoloģiskiem traucējumiem.

Kādi ir hroniska glomerulonefrīta simptomi?

Hroniska glomerulonefrīta klasifikācija pēc procesiem, kas notiek glomerulos, ir visai sarežģīta, bet pēc klīniskajiem simptomiem izdala četras pamatformas.

Hematūriskais variants – urīnā ir liels skaits eritrocītu. Parasti arī paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Visām četrām pamatformām raksturīgas sūdzības ir galvassāpes un tūska ap acīm no rītiem.

Nefrotiskais variants (nefrotiskais sindroms) – urīnā ir daudz olbaltumvielu, asinīs olbaltumvielu daudzums samazināts. Bieži ir stipras tūskas, paaugstināts lipīdu (taukvielu) līmenis asinīs. Var būt pastiprināta asins sarecēšana un tās rezultātā dažādas lokalizācijas trombozes (asinsvadu nosprostojumi).

Jauktais variants – urīnā ir gan eritrocīti, gan olbaltumvielas, ir paaugstināts asinsspiediens un tūskas.

Latentais (apslēptais) variants – pacientam nekādu sūdzību nav. Hronisku glomerulonefrītu atrod nejauši pēc atkārtotām izmaiņām urīna analīzēs. Diagnozi var apstiprināt nieru biopsija (audu gabaliņa paņemšana no nieres).

Kā diagnosticē hronisku glomerulonefrītu?

• Hroniska glomerulonefrīta diagnostika pamatojas uz slimības klīniskajām izpausmēm – tūskas, paaugstināts asinsspiediens un uz izmaiņām urīna analīzēs (eritrocīti, olbaltumvielas).
• Svarīgu informāciju sniedz nieru biopsija.

Kā ārstē hronisku glomerulonefrītu?

• Ārstēšana ir atkarīga no procesa aktivitātes. Ja pieaug olbaltumvielu un eritrocītu daudzums urīnā, strauji paaugstinās arteriālais asinspiediens, pieaug tūskas, tad jādomā par hroniska glomerulonefrīta paasinājumu un terapijas kursa nepieciešamību.
• Ja procesa aktivitātes nav, nieru funkcija ir normāla, olbaltumvielu urīnā nav daudz, iespējams, ka ārsts nozīmēs tikai regulāru kontroli un vispārspēcinošus medikamentus.
• Par ārstēšanas procesu ir dažādi viedokļi. Ja iespējams, uzklausiet vairākus speciālistus, tad izvēlieties vienu un rīkojieties saskaņā ar viņa norādījumiem.

Ko pacients var darīt pats?

• Jo mazāk izpētīta slimība, jo vispārīgāki norādījumi tiek doti, kā no tās izsargāties.
• Lasiet sadaļā par akūtu glomerulonefrītu.

Hroniska glomerulonefrīta komplikācijas un prognozes.

• Prognoze ir atkarīga no hroniska glomerulonefrita klīniskā varianta.
• Prognostiski labvēlīgākais ir hematūriskais variants.
• Hroniska glomerulonefrīta slimniekiem var attīstīties agrīna ateroskleroze un kā sekas sirds slimības (stenokardija, miokarda infarkts), smadzeņu asinsrites traucējumi.
• Var būt atkārtotas vēnu trombozes.
• Var attīstīties dzelzs deficīta anēmija.
• Glomerulonefrīts var ietekmēt jau esošo hronisko slimību prognozi (cukura diabēts).
• Hroniska nieru mazspēja ir gan komplikācija, gan hroniska glomerulonefrīta attīstības stadija.

Man par to jāpadomā:

1. Hroniska glomerulonefrīta prognoze ir nopietna.
2. Neatsakieties no nefrologa konsultācijas.
3. Neatsakieties no atkārtotas nefrologa konsultācijas.