>> Citas slimības

Kas ir miokarda infarkts?

Sirds ir asinsrites sistēmas centrālais orgāns, kas saraujoties nodrošina asins plūsmu asinsvados. Ar asinīm organisms tiek nodrošināts ar skābekli un var notikt vielmaiņas procesi. Arī sirdij ir asinsvadi. Ja kādu iemeslu dēļ sirds artērijas tiek nosprostotas (trombs), tad daļa sirds muskuļa asins apgādi nesaņem un atmirst. Izveidojas sirds muskuļa nekroze (neatgriezenisks bojājums) jeb miokarda infarkts, kas izpaužas ar stiprām dedzinošām, plēsošām, žņaudzošām sāpēm krūšu kurvī, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm. Var pievienoties akūta sirds nepietiekamība, dažādi sirds ritma traucējumi. Mirstība miokarda infarkta gadījumā visā pasaulē joprojām ir ļoti augsta.

Kādi ir miokarda infarkta iemesli?

Asinsvadi ir daļa no asinsrites sistēmas. Ja asinsvadi ir bojāti (sašaurināti, nosprostoti), asins plūsma ir apgrūtināta vai neiespējama. Vislielākos un visplašākos bojājumus rada asinsvadu apkaļķošanās jeb ateroskleroze, kuras rezultātā artērijas sašaurinās un to sienas kļūst nelīdzenas. Aterosklerozes bojāti asinsvadi ir mazāk elastīgi, tie nespēj atbilstīgi pielāgoties organisma aktivitātēm (fiziska piepūle, stress), un jau neliela piepūle var radīt sāpes, kas ir kā signāls, ka organismā (sirdī) kaut kas nav kārtībā. Aterosklerozes pirmās iezīmes parādās 30 - 40 gadu vecumā. Liela loma tās izcelsmē ir paaugstinātam holesterīna līmenim asinīs.

Smēķēšana arī rada izmaiņas asinsvados. Tabakas dūmos esošo vielu (nikotīns) ietekmē asinsvadi sašaurinās.

Arī paaugstināta asinsspiediena un cukura diabēta pacientiem ir izteiktākas aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados.

Galvenais miokarda infarkta rašanās iemesls ir sirds muskuļa prasības pēc skābekļa un organisma nespēja to pietiekami piegādāt.

Statistika rāda, ka biežāk slimo vīrieši. Un diemžēl tendence ir tāda, ka saslimst gados aizvien jaunāki cilvēki. Miokarda infarkts 30 gadu vecumā jau vairs nav nekas neparasts.

Kādi ir miokarda infarkta simptomi?

Miokarda infarkts ir viena no koronārās sirds slimības smagākajām, dzīvībai bīstamākajām formām. Koronārā sirds slimība var izpausties arī kā īslaicīgas, dažādas intensitātes sāpes aiz krūšu kaula - stenokardija. Sāpes stenokardijas gadījumā parasti pāriet pārtraucot slodzi vai pēc ārsta nozīmēto medikamentu lietošanas. Cilvēks zina, kādi apstākļi (fiziska piepūle, stress, auksts vējš) viņam rada stenokardijas lēkmi un ar laiku pielāgojas, lai no tās pēc iespējas izvairītos. Ja mainās stenokardijas lēkmju raksturs: tās kļūst biežākas, mainās sāpju raksturs, ilgums, pievienojas kādi citi simptomi (sirds ritma traucējumi, elpas trūkums), par izmaiņām noteikti jāinformē savs ārsts.

Tomēr ir gadījumi, kad koronārās sirds slimības pirmā izpausme ir miokarda infarkts.

Miokarda infarkta gadījumā sāpes krūšu kurvī ir ļoti intensīvas dedzinošas, plēsošas, žņaudzošas. Tās parasti lokalizējas aiz krūšu kaula un izstaro uz kreiso roku, plecu, pakrūti vai krūšu kurvja labo pusi. Ierastie medikamenti sāpes gandrīz nemazina. Slimniekam var būt nāves bailes. Ir arī gadījumi, kad sāpes ir nelielas vai to vispār nav.

Pacients var sūdzēties par galvas reiboni vai pārejošiem redzes, runas traucējumiem, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ. Var būt slikta dūša, vemšana, izteikts vājums. Nereti ir dažādi sirds ritma traucējumi. Iespējams elpas trūkums.

Kā diagnosticē miokarda infarktu?

• Miokarda infarkts ir diagnoze, kas nevar gaidīt. Ja ir kādas šaubas par diagnozes pareizību, tad jāuzskata, ka miokarda infarkts ir - nevis nav.
• Pacienta iztaujāšana ir svarīgs posms diagnozes uzstādīšanā. Jānoskaidro, kādas ir pašreizējās sūdzības, kad tās parādījušās.
• Klīniskā izmeklēšana - pacientu apskata, novērtē vispārējo veselības stāvokli, izdara nepieciešamos izmeklējumus (sirdsdarbība, elpošana, asinsspiediens, tūskas u.c.).
• Viena no pamatmetodēm diagnozes uzstādīšanā ir elektrokardiogrāfija. Tā ir jāveic atkārtoti, lai novērtētu slimības dinamiku un prognozi.
• Asins analīzes - daži specifiski rādītāji.
• Sirds izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību (ehokardiogrāfija).
• Ne vienmēr miokarda infarkta klīniskā aina ir tipiska.
• Miokarda infarkts ir diagnoze, kas nevar gaidīt. Ja ir kādas šaubas par diagnozes pareizību, tad jāuzskata, ka miokarda infarkts ir - nevis nav.

Kā ārstē miokarda infarktu?

• Ja ir aizdomas par miokarda infarktu, nekavējoties ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
• Miokarda infarktu ārstē slimnīcā. Pirmās diennaktis pacients pavada intensīvās terapijas nodaļā.
• Jau pirms slimnīcas iespēju robežās ir jānovērš sāpes (Nitroglicerīns – 1 tablete zem mēles vai 1 dozēta nitroglicerīnu saturoša aerosola pūtiens zem mēles. Ja sāpju intensitāte 3 – 5 minūšu laikā nemainās, zem mēles var palikt vēl 1 tableti nitroglicerīna vai izdarīt vēl vienu dozēta nitroglicerīnu saturoša aerosola pūtienu zem mēles. Uzmanīgiem jābūt, ja ir kādas šoka pazīmes - pacients ir bāls, ir zems asinsspiediens, vājš ātrs pulss. Šajā gadījumā nitroglicerīns var arteriālo asinsspiedienu vēl vairāk pazemināt.) Pārējo atsāpinošo medikamentu lietošanu izvēlēsies medicīnas darbinieki.
• Jāatceras, ka slimības iznākums ir lielā mērā atkarīgs no slimības pirmajām minūtēm, stundām. Pareizi un laikus sniegta palīdzība var būtiski ietekmēt gan sirds muskuļa bojājuma plašumu, gan slimības sarežģījumus.
• Slimnieks jānomierina.
• Skābekļa terapija.
• Biežāk lietotās medikamentu grupas:
  • Medikamenti sāpju novēršanai.
  • Medikamenti, kas novērš sirds ritma traucējumus.
  • Medikamenti, kas šķīdina trombus un ietekmē asins sarecēšanu, lai neveidotos jauni trombi.
  • Medikamenti, kas uzlabo sirds muskuļa skābekļa apgādi.
  • Tā kā miokarda infarkts ir slimība, kas prasa - vismaz pirmajās diennaktīs - nepārtrauktu uzmanību dzīvībai bīstamu komplikāciju dēļ, tad izmantoto arī daudzu citu grupu medikamentus.
• Pēc slimnīcas vēlama ārstēšanās kardioloģiskā tipa sanatorijā.

Ko pacients var darīt pats?

• Vienkāršākais un padoms ir: mazināt riska faktorus, kas veicina koronārās sirds slimības attīstību. Tātad - saudzēt savus asinsvadus: nesmēķēt, diētā pievērst uzmanību veselīgākiem produktiem, ārstēt blakus slimības (cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens).
• Regulāras fiziskās kultūras un sporta aktivitātes ir ļoti vēlamas. Retas, bet slodzes ziņā intensīvas darbības (kross, kāpšana kalnos) jāsaskaņo ar savu ģimenes ārstu.
• Ja tuvāko radinieku vidū ir bijuši miokarda infarkta slimnieki, varbūt ir vērts par veselību parūpēties nedaudz vairāk nekā tad, ja visi būtu pilnīgi veseli un nodzīvojuši līdz 100 gadu vecumam.
• Kaut arī jūs par sevi un savu slimību it kā zināt visu, pieļaut, ka ārsta nozīmētie medikamenti tomēr jālieto saskaņā ar viņa ieteikumiem.

Miokarda infarkta komplikācijas un prognozes

• Miokarda infarkts ir viena no bīstamākajām slimībām. Daļēji jau pats infarkts ir koronārās sirds slimības komplikācija.
• Viena no biežākajām miokarda infarkta komplikācijām ir dažādi sirds ritma un vadīšanas traucējumi. Tie var izpausties gan kā īslaicīgas sirdsklauves (ekstrasistoles), gan būt par nāves cēloni (sirds kambaru mirgošana).
• Var iestāties šoks - krasa asinsspiediena pazemināšanās.
• Ļoti bīstama komplikācija ir sirds muskuļa plīsums.
• Pakāpeniski bojātajā sirds muskuļa daļā var izveidoties sirds sienas izspīlējums - aneirisma.
• Miokarda infarkta prognozes bieži ir atkarīgas no slimības gaitas, tās komplikācijām, slimnieka vecuma, blakusslimībām.
• Daļa pacientu pēc ārstēšanas kursa beigām var sekmīgi atgriezties iepriekšējā darbā, ja vien tas nav saistīts ar lielu fizisku piepūli vai pārmērīgām stresa situācijām.
• Ja ārstēšanas rezultāti nav apmierinoši, ģimenes ārsts var lemt jautājumu par strādājošo pacientu nosūtīšanu invaliditātes grupas kārtošanai.

Man par to jāpadomā:

1. Miokarda infarkts vai tikai aizdomas par to nav slimība, kuras ārstēšanu var atlikt uz rītu .
2. Sirds sāpju gadījumā man jāpārtrauc fiziskā slodze un jālieto ārsta nozīmētie medikamenti.
3. Man jāizstāsta savam ārstam, ja mainās manu sirds sāpju biežums, stiprums vai lokalizācija.