>> Citas slimības

Gripa

Kas ir gripa?

Gripa ir akūta infekcijas slimība. Gripa skar galvenokārt elpošanas orgānu sistēmu un īpaši maziem bērniem, cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem un pacientiem, kuriem ir kādas nopietnas, hroniskas slimības, ir bīstama ar tās izraisītajām komplikācijām

Kādi ir gripas iemesli?

Gripu izraisa vīruss, it kā samērā labi izpētīts. Gripas vīrusam izdala trīs tipus – A,B un C. Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu tik grūti cīnīties, ir tā antigēnu struktūras mainīgā daba. Tas rada grūtības izstrādāt vakcīnu, efektīvu ilgstošā laika periodā. Katru gadu gripas sezonas nobeigumā tiek izteiktas prognozes un plānoti pasākumi nākošā gada gripas vīrusa tipam.
Situāciju sarežģī arī tas, ka nereti gripas vīrusa tipi kombinējas.

Kādi ir gripas simptomi?

Gripas simptomu smagumu nosaka dažādi faktori:

• vīrusu tips (A tipa vīrusa izraisīta gripa biežāk noris vidēji smagi un smagi);
• pacienta vecums (gripa smagāk noris maziem bērniem un cilvēkiem pēc 60 – 65 gadiem);
• pacienta iepriekšējais veselības stāvoklis (hroniskas slimības);
• slimības gaita un slimības ārstēšana.

Gripas inkubācijas periods ir no 1 – 2 dienām līdz 5 dienām.

Gripa var noritēt viegli. Simptomi ir maz izteikti, var būt neliela temperatūra, slikta pašsajūta. Pēc pāris dienām veselības stāvoklis uzlabojas, un cilvēks pat nepadomā, ka ir izslimojis gripu.

Vidēji smagas gripas gadījumā tik vienkārši nebūs. Šoreiz gripa pacientu noliks gultā. Temperatūra ir līdz 39 °C un vairāk, ir lauzošas sāpes muskuļos un locītavās, galvas sāpes, nepatīk spilgta gaisma, klepus, sākumā sauss un sāpīgs, var būt sāpes aiz krūšu kaula, acu konjunktīvu apsārtums, aizlikts deguns. Ja ir kādas hroniskas sirds – asinsvadu vai plaušu slimības, jābūt piesardzīgiem un jāseko līdzi pacienta vispārējam veselības stāvoklim, jo nereti īsā laikā slimības aina var stipri izmanīties un var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Ja gripa noris smagi, jau minētajiem simptomiem var pievienoties encefalopātija, plaušu tūska, deguna asiņošana. Temperatūra ir ļoti augsta, pat līdz 40,5 °C un pneimonija (plaušu iekaisums) stāvokli var vēl pasliktināt.

Ļoti smagas gripas gadījumā ir briesmas pacienta dzīvībai. Elpošanas nepietiekamība, asinsrites traucējumi, meningīts – tās ir tikai daļa no situācijām, kad tikai laikā sniegta palīdzība var glābt slimnieku.

Ja gripa noris bez sarežģījumiem, 5 – 10 dienu laikā veselības stāvoklis uzlabojas, bet vēl pāris nedēļas pēc tam var saglabāties stāvoklis, kad cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels: apkārtējie viņu nervozē, viņš pastiprināti nogurst, var būt neizteiktas galvas sāpes u.c.

Kā diagnosticē gripu?

Gripai ir sezonas raksturs. Ir jābūt īpašiem apstākļiem, lai par gripu domātu, piemēram, ap Jāņiem un Latvijā.
Slimības tipiskas klīniskās izpausmes parasti ir pietiekams iemesls, lai uzstādītu gripas diagnozi.
Gripas diagnostikai var izmantot dažādas laboratoriskas metodes, ko ārsts izvēlas atkarībā no slimības stadijas (piemēram, imunofluorescence, seroloģiskie testi u.c.).

Kā ārstē gripu?

Gripa ir pietiekami nopietna un visai neprognozējama slimība, tāpēc pašārstēšanās nebūtu labākais veids, kā censties atgūt veselību. Šis ieteikums noteikti attiecas uz bērniem, pacientiem ar hroniskām slimībām un pacientiem pēc 60 – 65 gadiem. Šajos gadījumos gripa ir īpaši neprognozējama slimība.

• Labāk būtu ārstu aicināt mājās, bet daļai iedzīvotāju maksa par ārsta mājas vizīti liks nopietni apsvērt šo iespēju.
• Gripas ārstēšanai jānorit stingrā saskaņā ar jūsu ārsta ieteikumiem, jo tikai objektīva izmeklēšana un konkrētās situācijas izvērtēšana ļaus iespējami īsā laikā atgūt veselību.

Ko pacients var darīt pats?

• Ar savu dzīves stilu (uzturs, fiziskā aktivitāte, darba apstākļi, kaitīgie ieradumi u.c.) jūs jau zināmā mērā balsojat „gripai būt” vai „gripai nebūt”.
• Jau pirms gripas sezonas sākuma vienojieties ar saviem kolēģiem, ka ikviens savu gripu izslimos mājās un nenesīs to uz darbu, lai nesavtīgi dalītos ar citiem.
• Bieži vēdiniet telpas. Īslaicīgs caurvējš telpā, kad tur neviens neatrodas, ir pieļaujams un pat ieteicams.
• Bieži mazgājiet rokas, sevišķi ja kontaktējaties ar citiem cilvēkiem vai pēc braukšanas sabiedriskā transportā. Deguns – mutautiņš – roka - durvju rokturis – cita roka – cits deguns – ir viens no iespējamajiem infekcijas pārneses ceļiem.
• Organisma norūdīšana, sākoties gripas sezonai, ir diskutējams jautājums. Varbūt labāk izvēlēties citu laiku.
• Vitamīni. Ieteicami, bet piemērotās devās. Organismam lielāks ieguvums būs, ja tos regulāri uzņemsiet ikdienas maltītēs ar salātiem, augļiem vai dārzeņiem nekā nedēļas laikā izlietosiet mēneša polivitamīnu normu, riskējot iedzīvoties polivitamīnu pārdozēšanas sekās.
• Ķiploki un sīpoli. Gripas sezona varētu būt attaisnojums, kad jūs vairāk domājat par sevi un mazāk – par citiem. Jūs pat varat tos neēst – sakošļājiet un izspļaujiet.
• Protams, protams! Gripas, vai pareizāk, pretgripas pote. Jautājiet savam ģimenes ārstam un jautājiet SIA „emedica”. Ko varēsim, labprāt palīdzēsim.

Gripas komplikācijas un prognozes

Komplikāciju pēc gripas ir visai daudz.

• Pneimonija. Diezgan bieži sastopams un nepatīkams sarežģījums. Prasa nopietnu ārstēšanu. Nav pieļaujama vieglprātīga attieksme.
• Bronhīts. Jāārstē tikpat nopietni.
• Deguna blakusdobumu, ausu iekaisumi. Dažreiz gripa vienkārši provocē jau esoša hroniska procesa paasinājumu.
• Sirds muskuļa iekaisums – miokardīts nereti pievienojas jau kādai esošai sirds slimībai.
• Galvas smadzeņu vai galvas smadzeņu apvalku iekaisums biežāk ir smagas un ļoti smagas gripas norises gadījumā.
• Gripa var veicināt jebkuras hroniskas slimības uzliesmojumu.
• Bet visumā slimības prognozes ir labas. Cilvēki izveseļojas un ar jauniem spēkiem un diskutablu imunitāti var gaidīt nākošo gripas sezonu.

Man par to jāpadomā:

1. Gripa nav nekas tik briesmīgs, ar ko nav iespējams cīnīties, bet nav arī ziepju burbulis.
2. Vēsu prātu iespējams saglabāt arī tad, ja ir paaugstināta temperatūra.
3. Vai jūs jau esat potējies pret gripu? Un pret ērču encefalītu, vīrusu hepatītu A, B? Un pret difteriju?