Kur griezties
Potes
Mājas aptieciņa
Veselības
Nelaimes gadījumu
Ceļojumu
Dzīvības
Cukura diabēts

>> Citas slimības


Kas ir cukura diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Cukura diabēta pacienta aizkuņģa dziedzeris insulīnu neizdala, vai arī tas netiek organismā racionāli izmantots. Jebkurā gadījumā šūnas nesaņem glikozi, kas tām nepieciešama enerģijas iegūšanai. Glikoze nenonāk šūnās, bet uzkrājas asinīs un tiek izvadīta ar urīnu.

1.tipa cukura diabēta pacientiem organisms insulīnu izdala maz vai arī neizdala nemaz. No visiem cukura diabēta pacientiem ar cukura diabēta 1. tipu slimo 10-20%. Visbiežāk ar to saslimst cilvēki, kas ir jaunāki par 40 gadiem.

2. tipa cukura diabēta pacientiem organisms joprojām izdala insulīnu, bet nespēj to efektīvi izmantot. Ar 2. tipa diabētu slimo apmēram 80% visu cukura diabēta pacientu. Parasti saslimst pēc 40 gadu vecuma.

Kādi ir cukura diabēta iemesli?

Precīzi cēloņi, kas izraisa diabētu, vēl joprojām nav zināmi. Uzskata, ka vairumā gadījumu ir iesaistīti gan iedzimtības, gan apkārtējās vides faktori.

IEDZIMTĪBAS FAKTORS. Ja tuvi ģimenes locekļi slimo ar cukura diabētu, tad jūsu risks saslimt ar cukura diabētu ir lielāks. Nepārmanto pašu cukura diabētu, bet gan risku saslimt ar to.

APKĀRTĒJĀS VIDES FAKTORI atšķirīgi darbojas 1. un 2. tipa diabēta gadījumā.

Jums ir palielināts risks saslimt ar 1. tipa diabētu, ja:

  • jūs esat slimojis ar aizkuņģa dziedzera slimībām;
  • jums bijušas autoimūnas slimības (piemēram, tireotoksikoze, Hashimoto tireodīts, adisona slimība, sklerodermija, sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts).

Jums ir palielināts risks saslimt ar 2. tipa diabētu, ja:

  • kāds no jūsu pirmās pakāpes radiniekiem slimojis ar diabētu;
  • jūs esat vecāks par 45 gadiem;
  • jums ir lieks ķermeņa svars (ķermeņa masas indekss lielāks par 27 kg/m 2 ; tas nozīmē, ka ķermeņa svars ir 120% no normālā svara);
  • grūtniecības laikā jums bijis cukura diabēts. Tas ir t.s. gestācijas jeb grūtnieču diabēts, ko konstatē grūtniecības laikā un ārstē ar insulīna preparātiem. Pēc dzemdībām dažkārt ārstēšana vairs nav nepieciešama, tomēr ir risks, ka ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi var atkal rasties vēlākā dzīves posmā;
  • jūs esat sieviete, kas dzemdējusi bērnu smagāku kā 4,1 kg;
  • jums ir paaugstināts asinsspiediens ( ³ 140/90 mm Hg st.);
  • jums ir pazemināts augsta blīvuma lipoproteīna holesterīna līmenis asinīs ( £ 0,9 mmol/l) un/vai paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs ( ³ 2,82 mmol/l);
  • jūs smēķējat.

Kādi ir cukura diabēta simptomi?

  • Pastāvīgas slāpes.
  • Bieža urinēšana, arī naktīs.
  • Izteikts nespēks.
  • Apetītes pārmaiņas.
  • Neskaidra redze.
  • Neizskaidrojams svara zudums.
  • Nieze.
  • Lēna brūču un iekaisumu dzīšana.
  • Nejutīguma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās.
  • Slikta dūša, vemšana.
  • Izsitumi uz ādas, furunkuli.

Katram cilvēkam var būt atšķirīgs šo simptomu kopums. Ne vienmēr raksturīgas visas nosauktās pazīmes. 1. tipa cukura diabēta gadījumā simptomi parasti ir izteiktāki un attīstās straujāk. 2. tipa cukura diabēta pacientiem simptomi nav spilgti izteikti un var pat sākumā nebūt jūtami.

Kā diagnosticē cukura diabētu?

Ja jums ir kāds no uzskaitītajiem simptomiem vai arī kāda cita iemesla dēļ jums ir aizdomas, ka jums varētu būt cukura diabēts, griezieties pie ārsta. Ārsts jums noteiks diagnozi, nosakot glikozes līmeni asinīs.

Glikozes regulācijas izmaiņu veidi

Glikozes tolerances izmaiņu veids

Glikozes līmenis (mmol/l) tukšā dūšā

Glikozes līmenis (mmol/l) pēc OGTT1 ar 75 g glikozes

Normāla glikozes tolerance

< 6,1

< 7,8

Glikozes līmeņa izmaiņas tukšā dūšā ( IFG2 )

>= 6,1 < 7,0

-

Glikozes tolerances izmaiņas ( IGT3 )

-

>= 7,8 < 11,1

Cukura diabēts

>= 7,0

>= 11,1

____
1OGTT – orālais glikozes tolerances tests. Pacients tukšā dūšā 3-5 minūšu laikā izdzer 75 g glikozes, kas izšķīdināta 300 ml ūdens. Glikozes līmeni nosaka divas stundas pēc glikozes slodzes.
2IFG – glikozes līmeņa izmaiņas tukšā dūšā.
3IGT – glikozes tolerances izmaiņas.

Kā ārstē cukura diabētu?

Cukura diabēta ārstēšanas mērķis ir nodrošināt iespējami stabilu, ilgstoši normālam līmenim tuvu glikozes līmeni asinīs. Šī mērķa sasniegšana dod iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, saglabāt labu dzīves kvalitāti, izvairīties no diabēta akūtajām komplikācijām (straujas glikozes līmeņa pazemināšanās vai paaugstināšanās) un palīdz attālināt diabēta vēlīnās komplikācijas (diabēta izraisītas pārmaiņas acīs, nierēs, nervu sistēmā). Tomēr saniegt šo mērķi iespējams tikai tad, ja pacients cieši sadarbojas un konsultējas ar ārstu, mācās par savu slimību, kontrolē savas slimības gaitu un atbilstoši tai - maina ārstēšanos.

Cukura diabēta ārstēšana atkarīga no tā tipa un no diabēta komplikācijām.

DIĒTA. Tas, KO, KAD un CIK jūs ēdat, nozīmīgi ietekmē cukura diabēta gaitu. Pareizs ēšanas režīms palīdz regulēt glikozes līmeni asinīs.

FIZISKĀS SLODZES REŽĪMS. Regulāra fiziskā slodze palīdz organismam labāk izmantot insulīnu un glikozi, uzlabo vispārējo veselības stāvokli un garastāvokli.

NORMĀLA SVARA UZTURĒŠANA. Liekā ķermeņa svara samazināšana ir īpaši svarīga 2. tipa cukura diabēta gadījumā. Normāls svars uzlabo insulīna racionālu izmantošanu organismā.

MEDIKAMENTI. 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamas insulīna injekcijas. 2. tipa cukura diabētu bieži var kontrolēt tikai ar pareizu diētu un fiziskās slodzes izmantošanu, tomēr varētu būt nepieciešamas tabletes glikozes līmeņa pazemināšanai, un/vai - insulīna injekcijas.

PAŠKONTROLE. Cukura diabēta paškontrole nepieciešama tādēļ, lai slimību varētu sekmīgāk ārstēt. Paškontrole nozīmē to, ka diabēta pacients mājas apstākļos pats nosaka sev glikozes līmeni asinīs, urīnā un ketonvielas asinīs un urīnā. Cukura diabēta pacientiem, kas ārstējas ar insulīnu, būtu jānosaka glikozes līmenis asinīs 2-4 un vairāk reizes dienā (atkarībā no insulīnterapijas veida un konkrētā slimnieka vajadzībām). Tiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar diētu vai tabletētiem antidiabētiskiem līdzekļiem, glikozes līmenis asinīs jānosaka vismaz divas reizes nedēļā vairākas reizes dienā.

APMĀCĪBA. Visiem cukura diabēta pacientiem daudz jāmācās par savu slimību, jāapgūst jauns, īpašs dzīvesveids - dzīve ar cukura diabētu, lai saglabātu iespēju dzīvot aktīvi, pilnvērtīgi, ilgi.

VESELĪBAS PĀRBAUDES. Diabēta pacientiem ir ļoti svarīgi regulāri un savlaicīgi veikt ārsta ieteiktās veselības pārbaudes.

Ko pacients var darīt pats?

Uzskata, ka diabēta pacientam pašam ir jāveic vismaz 98% no diabēta ārstēšanas.

Diabēta pacientam ir jāmācās par savu slimību (un arī regulāri šīs zināšanas jāpapildina), lai ikdienā pieņemtu lēmumus par sava diabēta ārstēšanu. Diabēta pacients katru dienu atbilstoši veiktajiem glikozes līmeņa paškontroles rezultātiem maina savu diētas plānu, fizisko slodzi, insulīna devas.

Diabēta pacients cieši sadarbojas ar savu ārstu un diabēta apmācības māsu, apmeklē ārstu vismaz 4 reizes gadā, veic nepieciešamos izmeklējumus, kā arī – nekautrējas uzdot jautājumus un nebaidās būt aktīvs savas veselības saglabāšanā.

Cukura diabēta komplikācijas un prognozes

Cukura diabēta komplikācijas dala akūtās un hroniskās.

Akūtās komplikācijas ir – pazemināts glikozes līmeni asinīs (hipoglikēmija), diabētiskā ketoacidoze un diabētiskā hiperosmolārā dehidratācija (atūdeņošanās), kas parasti izpaužas kā koma.

Hipoglikēmija diabēta pacientiem – tas ir glikozes līmenis asinīs, kas zemāks par normu –zemāks nekā 3,4-3,8 mmol/l. Hipoglikēmijas cēloņi var būt nepietiekams ogļhidrātu daudzums uzturā, izlaista ēdienreize, pārāk liela un ilgstoša fiziskā slodze, pārāk liela insulīna vai glikozes līmeni pazeminošo zāļu deva. Hipoglikēmijas pazīmes ir svīšana, trīce, sirdsklauves, nemiers, bailes, bālums, galvassāpes, nespēks, reibonis, apmulsums, nespēja koncentrēties un citi. Hipoglikēmiju novērš, nekavējoties uzņemot viegli asimilējamos ogļhidrātus – limonādi ar cukuru, sulu, citu saldu dzērienu, konfektes, cukurgraudus, citus saldumus. Ja hipoglikēmiju savlaicīgi nenovērš, diabēta slimniekam var iestāties bezsamaņa. Tādos gadījumos jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Diabētiskā ketoacidoze ir saistīta ar izteiktu insulīna deficītu organismā vai izteiktu insulīna vajadzības pieaugumu (piemēram, akūtu infekcijas slimību laikā). Biežāk to konstatē 1.tipa diabēta pacientiem. Ketoacidozes simptomi ir nespēks, slāpes, bieža urinēšana, slikta dūša, vemšana, straujš svara zudums, strauja un dziļa elpošana, puvušu augļu smaka izelpojamā gaisā. Ketonvielu (acetona) līmenis asinīs un urīnā ir paaugstināts. Diabētiskās ketoacidozes gadījumā pacientam steidzami jākonsultējas ar ārstu vai jādodas uz slimnīcu.

Diabētiskā hiperosmolārā dehidratācija biežāk rodas 2.tipa diabēta pacientiem. Raksturīgs ir izteikti paaugstināts glikozes līmenis asinīs (40 mmol/l un vairāk) un strauja organisma atūdeņošanās. Ketonvielu daudzums nav paaugstināts. Šis stāvoklis tāpat prasa neatliekamu ārstēšanu.

Cukura diabēta hroniskās jeb vēlīnās komplikācijas ir diabētiskā retinopātija (acu asinsvadu pārmaiņas, kuru rezultātā var iestāties aklums), nefropātija (nieru pārmaiņas, kuru rezultāts var būt nieru mazspēja), perifērā neiropātija (sāpes kājās, t.s. “diabētiskā pēda”, kuras rezultāts var būt amputācija), autonomās nervu sistēmas pārmaiņas (daudzveidīgas pazīmes, kas saistītas ar ķermeņa iekšējos orgānos esošo nervu darbības traucējumiem). Hronisko komplikāciju rašanās laiks un progresēšanas ātrums ir saistīts ar to, kādi ir diabēta ārstēšanas rezultāti. Ja izdodas sasniegt diabēta ārstēšanas mērķi – ilgstoši normai tuvu glikozes līmeni asinīs, normālu asinsspiedienu (asinsspiediens nedrīkstētu pārsniegt 130/80 mm Hg), normālu holesterīna un triglicerīdu daudzumu asinīs, tad diabēta hroniskās komplikācijas rodas ievērojami vēlāk (vai no tām izdodas izvairīties).

Diabētu pagaidām nevar izārstēt, tomēr to iespējams sekmīgi ārstēt. Pazīstot cukura diabēta simptomus, ir iespēja slimību savlaicīgi atklāt un izvairīties no veselībai un dzīvībai bīstamiem stāvokļiem. Laba medicīniskā aprūpe palīdz uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt cukura diabēta komplikāciju risku un palēnināt to progresēšanas ātrumu.

Pēdējos gados cukura diabēta pētījumi ir strauji progresējuši, izzinot šīs slimības dabu (piemēram, veicot ģenētiskos pētījmus) un atklājot jaunus medikamentus (īslaicīgas un garas darbības insulīna analogu preparāti), ārstēšanas ierīces (piemēram, tiek pilnveidoti insulīna pumpji, pieejami nepārtrauktai glikozes mērīšanai paredzēti portatīvi monitori) un paņēmienus (pasaulē veic eksperimentus un pētījumus aizkuņģa dziedzera bēta šūnu un arī cilmes šūnu transplantēšanas izmantošanā). Tagad pat pavīd cerība, ka cukura diabētu kādreiz varēs izārstēt.

Man par to jāpadomā:

  • Vai man nav diabēta riska faktori, ko es varētu novērst (piemēram, palielināts ķermeņa svars)?
  • Vai esmu kādreiz noteicis savu glikozes līmeni asinīs? Cik tas īsti bija? Varbūt varu to veikt kādā no aptiekām (ar ekspresmetodi)?
  • Kā es varētu atbalstīt savus kolēģus vai draugus ar diabētu?

Informāciju sagatavoja Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācija.
Uzziniet vairāk, apmeklējot www.diabets-asoc.lv !


Tavs mājas ārsts emedica! Pakalpojumu informācijas tālrunis 67491021
* Maksas pakalpojums - 0.73 Ls/min (iesk. PVN)