>> Citas slimības

Kas ir depresija?

Depresija ir slimība, ko nevar raksturot ar vienu vārdu. Tās izpausmes ir daudzveidīgas, tā ir novārdzinošs process, kas ietekmē gan cilvēka profesionālo darbību, gan savstarpējās attiecības. Varētu domāt, ka depresija ir tikai tāds „modes” vārds, bet tā tomēr nav. Gandrīz puse sieviešu un ceturtā daļa vīriešu kādā savas dzīves posmā varētu tikt pie šīs diagnozes, bet netiek, jo savas problēmas vairāk vai mazāk veiksmīgi mēģina risināt paši. Pie ārsta viņi negriežas, un depresija paliek neatpazīta.

Kādi ir depresijas iemesli?

• Depresija var rasties kādu izteiktu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā. Tuvinieki it kā saprot tās iemeslu un atzīst, ka depresijai ir pamats, tomēr nereti cilvēka psihisko reakciju izpausmes nav samērīgas ar paša notikuma smagumu un ilgumu.
• Depresija var būt kā sekas kādai slimībai, piemēram, audzējam.
• Un depresijai var arī nebūt kāds redzams ārējs cēlonis, bet cilvēks jūtas izteikti nomākts, nelaimīgs, ar gausām kustībām un domāšanu.

Kādi ir depresijas simptomi?

Slimnieks lielāko dienas daļu ir nomāktā garastāvoklī. Var būt bezmiegs vai miegainība, cilvēks var būt vai nu trauksmes stāvoklī, vai arī ar palēninātu domāšanu un reakcijām. Var būt apetītes izmaiņas un rezultātā - ķermeņa svara pieaugums vai samazināšanās īsā laika periodā. Slimniekam trūkst enerģijas. Var būt sava nevērtīguma, nenozīmīguma apziņa. Nespēja koncentrēties. Uzmācīgas domas par nāvi vai pašnāvības izdarīšanu.

Minētās pazīmes var būt ar dažādu izpausmes smagumu. Nereti tuvinieki uzskata šīs slimības simptomus par rakstura kaprīzēm, rodas konflikti, kas slimnieka situāciju vēl vairāk pasliktina.

Kā diagnosticē depresiju?

Depresiju var atpazīt tikai klīniski - iztaujājot slimnieku, runājoties ar viņu un izvērtējot vispārējo stāvokli. Tas nebūt nenozīmē, ka nav jāveic nekādi papildus izmeklējumi. Nereti depresijas slimniekam sūdzību ir visai daudz. Galvas sāpes dažāda rakstura, sāpes sirdī, vēderā, sirdsklauves, elpas trūkums, vēdera izejas traucējumi - šie un vesela virkne citu simptomu ir par iemeslu, lai viņu vispusīgi izmeklētu, bet depresija, kas ir sūdzību pamatā, ilgāku laiku var palikt nediagnosticēta un tātad arī neārstēta.

Kā ārstē depresiju?

Terapija ir atbilstīga depresijas izpausmju smagumam. Vieglos gadījumos varbūt pietiks ar ģimenes ārsta sapratni, atbalstu, psihoterapeita konsultāciju, bet, ja slimības izpausmes smagākas, tad noteikti vajadzīga psihiatra konsultācija un pat jāapsver iespēja par ārstēšanos slimnīcā. Ambulatoros apstākļos medikamentozas - antidepresantu terapijas uzsākšanu izlemj ģimenes ārsts vai psihiatrs. Smagos gadījumos medikamenti jālieto, lai pēc iespējas mazinātu depresijas simptomus un pacients kaut daļēji atgūtu zaudēto enerģiju un dzīvesprieku. Ne vienmēr pacienti turpina iesākto terapiju, jo apgrūtinošas liekas dažas medikamentu blakusparādības. Jaunākās paaudzes antidepresantiem ir stipri mazāk blakusparādību nekā agrāk lietotajiem preparātiem. Diemžēl stipri atšķirīgas ir arī medikamentu cenas.

Ko pacients var darīt pats?

• Izstāstīt tuviniekiem, draugiem, darbabiedriem, kā viņš jūtas.
• Meklēt ģimenes ārsta palīdzību un atbalstu.
• Varbūt var vēlēties kaut ko mainīt - darbu, dzīves vietu.
• Laikus atpazīta depresija labāk padodas ārstēšanai.
• Latvijā aizvien plašāk ir pieejama psihologu, psihoterapeitu palīdzība. Krīzes gadījumos arī bezmaksas.

Depresijas komplikācijas un prognozes

• Ja slimību neārstē, cilvēks pakāpeniski ierobežo savus sociālos kontaktus vai pat var zaudēt darbu. Sociālā izstumtība padziļina slimības izpausmes.
• Smagas depresijas gadījumā ir augsts pašnāvības risks. Apkārtējiem cilvēkiem būtu vēlams atpazīt un darīt visu iespējamo, lai no tās izvairītos.
• Depresija ir ārstējama. Jebkurā, pat šķietami visbezcerīgākajā gadījumā palīdzība ir iespējama.

Man par to jāpadomā:

• Es varu justies labāk nekā agrāk.
• Gandrīz katram trešajam cilvēkam dzīvē ir bijuši depresijas periodi.
• Es noteikti varu palīdzēt kādam citam justies labāk.