>> Citas slimības

Kas ir bronhiālā astma?

Bronhiālā astma ir hroniska iekaisīgi – alerģiska elpošanas ceļu slimība. Bronhu sieniņas ir pietūkušas un apsārtušas. To iekaisums izraisa paaugstinātu jutību pret dažādiem ārējiem kairinātājiem – alergēniem, kuri savukārt var izraisīt bronhiālās astmas lēkmes.

Kairinātāji var būt visdažādākie. Piemēram, putekļi – mājas putekļi ar tajos esošajām putekļu ērcītēm, pelējuma sēnītes, ziedputekšņi, mājdzīvnieku spalvas, medikamenti, pārtikas produkti, piesārņots gaiss, auksts gaiss, stipras smaržas, fiziska slodze.

Bronhiālās astmas lēkmes izpaužas kā elpas trūkums ar apgrūtinātu izelpu. Ir čīkstēšana krūtīs, bieži pievienojas arī klepus. Tas var būt ar vai bez krēpām. Klepus vairāk raksturīgs naktīs un agri no rīta.

Lēkmju biežums un smagums ir atkarīgs arī no tā, vai nav pievienojusies kāda vīrusu infekcija, iesnas, deguna blakusdobumu iekaisums.

Bronhiālās astmas lēkmes ilgums var būt dažāds – pāris minūtes, pusstundu, stundu un ilgāk. Ieilgusi astmas lēkme var radīt tā saucamo astmatisko stāvokli , kas ir dzīvībai bīstama komplikācija, jo ir stipri traucēta elpošana un radušās ievērojamas novirzes asins gāzu sastāvā. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Pacientam jāinformē savs ārsts, ja mainījies bronhiālās astmas lēkmju raksturs: izraisītāji, ilgums, ja lēkmes nepadodas ierastajai ārstēšanas shēmai.

Kas slimo ar bronhiālo astmu?

Slimība raksturīga visām vecumu grupām. Rūpnieciski attīstītajās valstīs pacientu skaits pēdējo desmit gadu laikā straujāk pieaug bērnu vidū.

Kā diagnosticē bronhiālo astmu?

• Ne vienmēr bronhiālā astma izpaužas klasiski. Slimības simptomi var būt maskēti, vāji izteikti.
• Vissvarīgākais posms ir pacienta iztaujāšana – anamnēze. Svarīgi noskaidrot, vai tuvāko radinieku vidū kādam ir bijusi vai ir bronhiālā astma, vai pat tikai aizdomas par to, alerģiskas ādas slimības. Ja ir novērotas kādas alerģiskas reakcijas, tad kā tās izpaudušās un kas tās izraisījis.
• Klīniskā izmeklēšana – pacientu rūpīgi apskata, izklausa plaušas, vai nav dzirdami čīkstoši, pīkstoši trokšņi. Dažreiz trokšņi saklausāmi tikai sevišķi dziļi izelpojot.
• Nosaka plaušu elpošanas rādītājus – to sauc par spirometriju.
• Krūšu kurvja rentgenizmeklēšana.
• Asins analīzēs nosaka iekaisuma rādītājus.
• Alergologa konsultācija, lai atrastu vai precizētu iespējamos astmas lēkmju izraisītājus.
• Nepieciešamos izmeklējumus jums ieteiks jūsu ģimenes ārsts
• Precīza diagnoze – sekmīgāka ārstēšana.

Kā ārstē bronhiālo astmu?

Jācenšas novērst saskari ar alergēnu, ja tas ir iespējams.

• Jācenšas laikus ārstēt citas slimības – alerģiskas iesnas, deguna blakusdobumu iekaisumus u.c., kas var veicināt bronhiālās astmas attīstību.
• Saskaņā ar sava ārsta norādījumiem jālieto medikamenti:
  • bronhus paplašinoši līdzekļi – parasti inhalatori;
  • iekaisumu un alerģiju mazinoši līdzekļi u.c.
  • Jāatceras, ka daži medikamenti var būt jālieto ilgstoši un regulāri.
• Jāveic elpošanas vingrinājumi, kurus ieteicis jūsu ārsts.
• Ārstēšanās sanatorijā.

Ko pacients var darīt pats?

• Izvairīties no saskares ar alergēnu, ja tas iespējams.
• Nesmēķēt pašam un neuzturēties piesmēķētās telpās.
• Laikus ārstēt citas slimības, kas var veicināt vai uzturēt astmas attīstību (iesnas u.c.)
• Fiziskās kultūras un sporta nodarbības, aktivitātes saskaņojot ar savu ģimenes ārstu, tajā skaitā arī elpošanas vingrinājumi.
• Norūdīt organismu.
• Rīkoties saskaņā ar sava ārsta norādījumiem.
• Apgūt precīzu inhalatoru lietošanas tehniku.
• Iemācīties novērtēt savu veselības stāvokli.
• Informēt savu ārstu, ja mainījies bronhiālās astmas lēkmju raksturs: izraisītāji, ilgums vai lēkmes nepadodas ierastajai ārstēšanas shēmai.
• Psihologa, psihoterapeita palīdzība.

Bronhiālās astmas komplikācijas un prognoze

• Bronhiālā astma ir ārstējama, iespējama sekmīga simptomu mazināšana.
• Pacienta dzīves kvalitāte daudzējādā ziņā ir atkarīga no paša līdzestības.
• Ja bronhiālās astmas lēkmes ir biežas vai ieilgušas, tas veicina plaušu emfizēmas (plaušās ir pārmērīgs gaisa daudzums) un/vai pneimosklerozes (plaušu audos pastiprināti ieaug saistaudi) rašanos. Abos gadījumos ir apgrūtināts arī sirds darbs un izveidojas hroniska sirds mazspēja.
• Bīstamākā slimības komplikācija, kas var beigties ar pacienta nāvi, ir astmatiskais stāvoklis. Tas var attīstīties, ja neizdodas astmas lēkmi novērst vairāku stundu un pat dienu laikā. Sākumā slimnieks ir pie pilnas apziņas, ir apgrūtināta, paātrināta elpošana, virs plaušām izklausāmi trokšņi. Pakāpeniski samazinās krēpu daudzums, trokšņu kļūst mazāk, paātrinās sirdsdarbība, elpošanā piedalās palīgmuskulatūra. Krēpas nosprosto bronhus. Ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība , jo pacients var nonākt dziļā bezsamaņas stāvoklī.

Man par to jāpadomā:

1. Pareizi ārstēta bronhiālā astma var būtiski neietekmēt manas dzīves kvalitāti.
2. Man jācenšas izvairīties no saskares ar astmas lēkmes izraisošajiem faktoriem.
3. Ieilgušas lēkmes gadījumā man jāmeklē medicīnas darbinieku palīdzība.