>> Citas slimības

Kas ir paaugstināts asinsspiediens?

Lai nodrošinātu asins cirkulāciju organismā, asins spiedienam ir jābūt, jo bez tā asinis nevar cirkulēt un apgādāt organismu ar dzīvībai nepieciešamo skābekli un barības vielām. Cik augstam jābūt asinsspiedienam? Pieaugušam cilvēkam miera stāvoklī tam nevajadzētu būt lielākam par 140/90 mm Hg.

Kas slimo ar paaugstinātu asinsspiedienu?

Pārsvarā tā ir pieaugušo slimība, taču paaugstināts asinsspiediens var būt jau bērnībā. Pusaudžu vecumā paaugstinātam asinsspiedienam visbiežāk ir funkcionāls raksturs. Kā veicinoši faktori var būt stresa situācijas skolā, mājās, psihoemocionāla pārslodze, smagi pārdzīvojumi (draugu, tuvinieku nāve u.c.), hormonu līmeņa izmaiņas.

Ja konstatē paaugstinātu asinsspiedienu, nepieciešama rūpīga izmeklēšana, lai noteiktu iemeslu, kas to ir izraisījis.

Apmēram 90 % gadījumu arteriālā hipertensija ir primāra un 10 % - sekundāra. Sekundārās arteriālās hipertensijas iemesli var būt nieru slimības (glomerulonefrīts, hronisks pielonefrīts, policistoze u.c.) un nieru asinsvadu sašaurināšanās. Arī centrālās nervu sistēmas nopietni bojājumi audzēju vai asinsrites traucējumu dēļ var būt paaugstināta asinsspiediena iemesls.

Pirmoreiz dzīvē konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu ir svarīgi precizēt tā iemeslu, jo ir virkne slimību, no kuru savlaicīgas diagnosticēšanas un ārstēšanas ir atkarīga slimības prognoze.

Kādi ir paaugstināta asinsspiediena simptomi?

Var būt galvassāpes. Pārsvarā sāpes lokalizējas pakauša rajonā. Tās var būt vienmērīgas vai pulsējošas. Var būt smaguma sajūta galvā vai pakausī. Ja strauji mainās asinsspiediens (hipertoniskā krīze), var pievienoties arī reibonis, slikta dūša, vemšana. Var būt arī redzes traucējumi, slimnieks var būt dezorientēts, miegains. Var parādīties sāpes sirds apvidū, sirds ritma traucējumi, apgrūtināta elpošana.

Daļai pacientu var arī nebūt nekādu būtisku sūdzību vai sūdzības rada esošās pamatslimības, ja paaugstinātais asinsspiediens ir šīs slimības sekas.

Kā diagnosticē paaugstinātu asinsspiedienu?

• Vienīgais veids ir - asinsspiediena mērīšana. Tai ir daži būtiski noteikumi, kas būtu jāievēro. Lai varētu noteikt, vai asinsspiediens vispār ir paaugstināts, cik daudz paaugstināts, kas izraisa tā paaugstināšanos, ir jāveic atkārtoti mērījumi. Vēlams vienā un tajā pašā laikā un arī vietā. Medicīnā ir pazīstams „baltā halāta sindroms”, kad asinsspiediens paaugstinās ārsta kabinetā, bet mērot ierastos apstākļos ir normas robežās.
• Asinsspiedienu ietekmē daudzi un dažādi iemesli – emocionālais stāvoklis, fiziskās aktivitātes, blakus slimības.
• Arteriālajai hipertensijai ir 3 pakāpes, kuru robežas nosaka gan asinsspiediena lielums, gan slimības izpausmes un komplikācijas.
• I pakāpē arteriālais asinsspiediens svārstās robežās no 140 – 159 / 90 – 99 mm Hg. Sūdzības parasti saistītas ar sirdsdarbības traucējumiem, galvas reiboni, galvassāpēm, miega traucējumiem, bet nereti sūdzību vispār nav un paaugstinātu asinsspiedienu atrod nejauši, piemēram, profilaktisko apskašu laikā. Periodiski asinsspiediens var būt arī normāls.
• II pakāpē asinsspiediens ir pastāvīgi paaugstināts un svārstās robežās no 160 – 179 / 100 – 109 mm Hg. Tas sasniedz normas robežas tikai ārstēšanās rezultātā. Sāk parādīties izmaiņas iekšējos orgānos – sirdī, nierēs, acīs. Nepieciešama regulāra medikamentoza terapija un asinsspiediena kontrole, lai pēc iespējas attālinātu iespējamo komplikāciju rašanos, kas pārsvarā gadījumu biežāk var rasties slimības
• III pakāpē, kad asinsspiediena lielums ir virs 180 / 110 mm Hg. Bīstamākās komplikācijas saistītas ar asinsvadu sklerozi, kas var veicināt sirds muskuļa, smadzeņu audu bojājumu. Nieru asinsvadu skleroze noved pie nieru funkciju traucējumiem.

• Parasti diagnozes uzstādīšanu sāk ar pacienta iztaujāšanu. Noskaidro pacienta sūdzības. Slimības sākuma stadijā to var nebūt vispār vai arī tās var šķist nesvarīgas – nervozitāte, miega traucējumi, nogurums. Galvas reibonis, biežas galvassāpes, sirdsdarbības traucējumi nereti ir iemesls, kāpēc pacients meklē palīdzību.
• Klīniskā izmeklēšana – pacientu apskata, rūpīgi izmeklē un izklausa, lai varētu pēc iespējas precīzāk noteikt varbūtējo paaugstinātā asinsspiediena iemeslu.
• Asinsspiediena mērīšana atkārtoti ilgstošākā laika posmā.
• Elektrokardiogramma.
• Acu ārsta konsultācija – izvērtē acs asinsvadu izmaiņas.
• Sirds izmeklēšana ar ultraskaņu (ehokardiogrāfija) – novērtē sirds izmērus un stāvokli.
• Dažādas analīzes un citi papildus izmeklējumi pēc ģimenes ārsta vai konsultantu (nefrologs, kardiologs, endokrinologs u.c.) slēdzieniem, lai apstiprinātu vai izslēgtu varbūtējo diagnozi.
• Precīza diagnoze ļauj sekmīgāk ārstēt paaugstināto asinsspiedienu un, ja tas ir sekundārs, tad arī pamatslimību.

Kā ārstē paaugstinātu asinspiedienu?

• Galvenais ārstēšanas mērķis ir, lai asinsspiediena rādītāji pēc iespējas būtu tuvāk normai, ņemot vērā pacienta vecumu. Jāņem vērā arī, ka ilgstoši neārstēta paaugstināta asinsspiediena pārāk strauja tuvināšana normāliem rādītājiem var izsaukt slimnieka pašsajūtas pasliktināšanos – var būt galvas reiboņi nogurums, nespēks.
• Visu pakāpju paaugstināta asinsspiediena ārstēšanā svarīgs ir režīms. Nevajadzētu pieļaut ne fizisku, ne garīgu pārpūli. Ja iespējams, jāatsakās no darba maiņās un naktīs.
• Paaugstināta asinsspiediena ārstēšanā svarīga loma ir diētai. Uzturā jāierobežo vārāmās sāls lietošana. Izteikta aptaukošanās ārstēšanu padara mazāk efektīvu.
• Ir vairākas medikamentu grupas, ko izmanto gan atsevišķi, gan kombinējot vienu ar otru. Jāzina, ka viens un tas pats medikaments nederēs visiem pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja ir sirds ritma traucējumi, bronhiālā astma, nieru slimības, grūtniecība.

Ko pacients var darīt pats?

• Sadarboties ar ģimenes ārstu, lai varētu noteikt paaugstinātā asinsspiediena iemeslu.
• Neaizmirst lietot nozīmētos medikamentus arī tad, kad asinsspiediens ir normāls. Iespējams, ka tāds tas ir tikai pateicoties terapijai.
• Iegādāties aparātu asinsspiediena mērīšanai un iemācīties pareizi ar to rīkoties.
• Neaizmirst laiku pa laikam aparātu pārbaudīt remontdarbnīcā, lai pārliecinātos, ka tas rāda pareizi.
• Censties normalizēt ķermeņa svaru.
• Uzturā ierobežot vārāmās sāls lietošanu.
• Fiziskās kultūras un sporta nodarbības saskaņot ar savu ģimenes ārstu.
• Nesmēķēt.
• Nestrādāt darbu nakts maiņās.
• Padomāt, vai uzturs ir veselīgs, vai ir pietiekami daudz dārzeņu.
• Noskaidrot, par ko jūs uztraucaties un mēģināt tikt ar to galā.

Paaugstināta asinsspiediena komplikācijas un prognoze

• Paaugstināts asinsspiediens ir ārstējams, bet ir jāņem vērā arī blakus slimības un pamatslimība. Visos gadījumos terapijas mērķis nebūt nebūs sasniegt ideālus asinsspiediena rādītājus.
• Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana ir ilgstoša.
• Neārstēts paaugstināts asinsspiediens veicina asinsvadu aterosklerozes attīstību, kas savukārt var būt par iemeslu asinsizplūdumam smadzenēs vai smadzeņu infarktam, koronārās sirds slimības attīstībai, nieru funkciju traucējumiem.
• Jebkura slimības stadija var komplicēties ar hipertonisko krīzi, kad asinsspiediens strauji paaugstinās un var apdraudēt smadzenes, sirdi un nieres. Ja parādās izteiktas galvassāpes, slikta dūša, vemšana, redzes traucējumi, dezorientācija, miegainība, krampji, stipras sāpes sirds apvidū, apgrūtināta elpošana, tad nekavējoties ir jāmeklē palīdzība.

Man par to jāpadomā:

1. Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana ir ilgstoša.
2. Man regulāri jāveic asinsspiediena mērījumi.
3. Es varu nepieļaut vai attālināt komplikāciju rašanos.