>> Citas slimības

Kas ir alerģija?

Alerģija ir organisma imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām: putekļiem, ziedputekšņiem, dzīvnieku olbaltumiem, pārtiku, medikamentiem u.c., kas darbojas kā kairinātājs. Organisma atbildes reakcija izpaužas kā ādas vai gļotādas iekaisums. Ādā rodas pietūkums, apsārtums, nieze. No gļotādām biežāk alerģijas izpausmes ir elpošanas sistēmā un kuņģa - zarnu traktā.

Kādi ir alerģijas iemesli?

Katru gadu visā pasaulē tiek radītas aizvien jaunas vielas un dažādu vielu kombinācijas. Daudzas no tām ienāk sadzīvē kā ikdienas sadzīves ķīmijas preces.

Pārtikā tīri dabiski produkti tiek lietoti aizvien mazāk. Ikdienas uzturā pārtikas piedevas, dažādas krāsvielas un aromatizatori nu jau kļuvuši neizbēgami.

Apkārtējās vides piesārņojuma līmenis pieaug.

Aizvien biežāk alerģija izpaužas zīdaiņa vecumā. To mēģina izskaidrot arī ar to, ka bērni aug relatīvi sterilā vidē, kurā ir salīdzinoši mazāk dažādu infekciju. Organisms netiek imunoloģiski pietiekami „trenēts”, tādēļ par saviem treniņa partneriem izvēlas kaut ko citu.

Alerģiju biežāk var izraisīt:

• pārtikas produkti: citrusaugļi, tomāti, šokolāde, zemesrieksti, govs piens, zivis, vēžveidīgie, soja u.c.;
• medikamenti: biežāk kontrastvielas, bet potenciāli jebkurš medikaments;
• kukaiņu kodumi: bites, lapsenes u.c.;
• sadzīves putekļi: tajos esošās putekļu ērcītes u.c.;
• sadzīves ķīmijas preces: veļas pulveri, krāsas u.c.;
• ziedputekšņi: bērzi, alkšņi, graudzāles u.c.;
• mājdzīvnieki: suņi, kaķi u.c.

Kādi ir alerģijas simptomi?

Alerģijas simptomi ir visai daudzveidīgi un atkarīgi no tā, kuru organisma sistēmu alerģija vairāk skārusi.

Alerģijas izpausmes ādā ir dažāda lieluma apsārtums, pietūkums - izteiktāks, ja skarta seja, plaukstas, pēdas. Ir dažādas intensitātes nieze.

Gremošanas sistēmā alerģija var izpausties kā lūpu pietūkums, nieze, slikta dūša, caureja, spazmas vēderā.

Elpošanas sistēmā var būt iesnas, šķaudīšana. Ļoti bīstama ir balsenes tūska, kad pietūkuma dēļ apgrūtināta gaisa nokļūšana plaušās. Ir vajadzīga neatliekama palīdzība.

Kā diagnosticē alerģiju?

Nereti slimnieks pie ārsta griežas jau ar gatavu diagnozi, jo atkārtoti ir konstatējis sakarību, piemēram, starp ciemošanos pie draugiem, kuriem ir kaķis un acu asarošanu, niezi, plakstiņu pietūkumu vai saviem mazuļiem vecāki ir novērojuši, ka no apelsīniem „metas pumpas”.

Diagnozes noskaidrošanu sāk ar pacienta iztaujāšanu. Ja diagnoze jāprecizē bērnam, tad svarīgi, lai vecāki varētu sniegt pēc iespējas precīzākas atbildes par bērna barošanu sākot no pirmās dienas (krūts barošana, adaptētie piena maisījumi, kādi produkti tika izvēlēti piebarošanas uzsākšanai u.tml.).

Jānoskaidro, kas rada alerģiju (uzturs, medikamenti?), kā tā izpaužas, vai alerģijai ir sezonas raksturs? Vai alerģija rodas kādā noteiktā atrašanās vietā (pļavā, pagrabā)? Dažreiz uz šiem jautājumiem nav iespējams atbildēt, jo netiek atrastas nekādas sakarības.

Pacienta objektīvā izmeklēšana ļauj precizēt slimības konkrētās izpausmes.

Lai noteiktu konkrēto vielu, kas izsauc alerģiju, pacientu parasti nosūta pie alergologa, kur tiek veikti dažādi ādas testi.

Kā ārstē alerģiju?

Tā kā alerģija bērnu vidū ir diezgan izplatīta (pārtikas alerģija zīdaiņiem), tad topošajiem vecākiem būtu vērts padomāt par bērna alerģijas profilaksi vēl pirms viņa dzimšanas.

Alerģijas ārstēšana, ja tāda ir, topošajiem vecākiem jāsāk ar sevi. Ja abiem vecākiem ir kādas alerģijas izpausmes, tad ir diezgan liels risks, ka šāda nosliece varētu būt arī bērnam.

Līdz 6 mēnešu vecumam būtu vēlams bērnu barot ar mātes pienu.

Ja alerģijas iemesls ir zināms, ja iespējams, no tā būtu jāizvairās (noteikti pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, pelējumu sēnītes, dzīvnieki u.c.).

Medikamentu izvēle ir atkarīga no alerģijas klīnisko simptomu smaguma. Ja ir vieglas slimības izpausmes, piemēram, lokalizēti niezoši izsitumi uz ādas, ārstēšanu varētu uzsākt ar lokāliem līdzekļiem - krēmiem, ziedēm.

Smagākos gadījumos medikamenti jālieto iekšķīgi vai arī jāsaņem injekciju veidā.

Ja ir skaidri zināms alerģiju izsaucošais faktors (piemēram, bites kodums), ja slimnieks ir vispusīgi izmeklēts, ārsts var apsvērt jautājumu par hiposensibilizējošas terapijas uzsākšanu, kad organismu mēģina pakāpeniski pieradināt pie alerģiju izraisošā faktora. Terapiju vēlams uzsākt stacionārā.

Ko pacients var darīt pats?

Izvairīties no saskares ar alerģiju izraisošo faktoru (noteikti pārtikas produkti, medikamenti, dzīvnieki u.c.)

Ja alerģiju ir izraisījis kāds medikaments, pierakstiet un atcerieties tā nosaukumu. Brīdiniet medicīnas darbiniekus par alerģiju izraisošo vielu, jo šī sastāvdaļa var būt kādos kombinētos preparātos. Pajautājiet ārstam par citiem medikamentiem, ko jums nevajadzētu lietot, jo daži medikamenti var izsaukt līdzīgu vai smagāku alerģisku reakciju.

Ja alerģiju izraisījis kāds pārtikas produkts, vai tā sastāvdaļa, rūpīgi izlasiet norādes par produktā esošajām vielām. Noskaidrojiet to sinonīmus (citus iespējamos nosaukumus).

Neuzturiet organismā hroniskus infekcijas perēkļus (bojāti zobi).

Ja jums ir bijusi smaga alerģiska reakcija - balsenes tūska, samaņas zudums, informējiet savus tuviniekus, draugus, darbabiedrus un pastāstiet, kā viņiem rīkoties, lai jūs saņemtu nepieciešamo palīdzību.

Nēsājiet līdzi informāciju par sevi un alerģiju izraisošo faktoru. Nēsājiet līdzi medikamentus, ko lietot līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Alerģijas komplikācijas un prognoze

• Bīstamākā alerģijas izpausme ir anafilaktiskais šoks. Tas apdraud dzīvību un rodas, ja organismā nokļūst kāda konkrētajam cilvēkam alerģiju izraisoša viela. Organisma individuālās reakcijas dēļ organismā tiek atbrīvotas dažādas vielas. To ietekmē var strauji pazemināties asinsspiediens, sākties balsenes tūska un apstāties elpošana.
• Bronhiālā astma ir hroniska iekaisīgi - alerģiska elpošanas ceļu slimība, kuras veicinošie faktori var būt dažāda veida alerģijas gan bērnībā, gan vēlāk. (Skat. Bronhiālā astma)
• Ja alerģija izpaužas kā iesnas, var attīstīties hronisks vidussauss iekaisums un pasliktināties dzirde. Var izveidoties hronisks deguna blakusdobumu iekaisums.
• Alerģija, tāpat kā vairums slimību, pieprasa sev uzmanību. Ja jūs zināt alerģijas izraisošos faktorus, zināt, kā ar tos novērst vai ar tiem sadzīvot, slimības prognoze var būtiski neietekmēt ne jūsu dzīves kvalitāti, ne ilgumu.

Man par to jāpadomā:

1. Es varu izvairīties no daudziem alerģiju izraisošiem faktoriem.
2. Es varu uzzināt kaut ko vairāk par iemesliem, kas man rada alerģiju un kā ar tiem cīnīties.
3. Es varu palīdzēt saglabāt tīru apkārtējo vidi, izglītojot sevi un sabiedrību.