Nereti ir dzirdēts cilvēkus smīkņājam, ka no ilgstošas sēdēšanas pie datora vai automašīnas stūres ātri vien var „tikt” pie hemoroīdiem. Kamēr tas ir tikai pasmīkņāšanas līmenī, bēda maza, bet kolīdz hemoroīdi kļūst par reālu slimību, tā nevienam smiekli vairs nav ne prātā.

<visas aktualitātes>

Neveselīgs dzīvesveids nepaliek bez sekām

Hemoroīdu parādīšanās tiek uzskatīta par mūsu civilizācijas kaiti. Lielā mērā to izraisa mazkustīgais dzīvesveids, pārlieku ilga sēdēšana pie datora vai televizora ekrāna, kā arī nepareizi ēšanas paradumi un aizcietējumi. Hemoroīdu rašanos var veicināt arī asinsrites traucējumi vēdera lejasdaļā un mazajā iegurnī, kā arī iedzimts vēnu sienu vājums.
Hemoroīdi (no grieķu valodas haimorrhois - asiņošana) ir mezglveidīgi taisnās zarnas apakšējās daļas vēnu paplašinājumi, kas, laikus neārstēti, var asiņot, iekaist, sastrutot un pat pilnīgi nekrotizēties. Mēdz būt iekšējie un ārējie hemoroidālie mezgli. Tieši šajos mezgliņos asinis pāriet no artērijām uz venozo sistēmu.
Statistika rāda: Latvijā ar šo problēmu sastopas katrs desmitais iedzīvotājs, parasti vecumā no 21-50 gadiem. Visbiežāk šīs problēmas ir šoferiem, cilvēkiem, kas ilgstoši sēž savā darba krēslā, fiziskā darba strādniekiem, svarcēlājiem, kā arī sievietēm grūtniecības laikā.
Neraugoties uz to, ka mūsdienās hemoroīdi sagādā ciešanas daudziem, cilvēki nelabprāt stāsta ārstam par traucējumiem anālajā apvidū, un tieši šī iemesla dēļ hemoroīdus diagnosticē un sāk ārstēt pārāk vēlu, kad tie jau ilgstoši bijuši par traucēkli vai radušās komplikācijas.  

Pirmie simptomi

Ja cilvēkam nekad nav bijusi šī problēma, hemoroīdu parādīšanās var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu, uzskata klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” ķirurgs-proktologs Ivars Kaļķis. Par hemoroīdu parādīšanos parasti liecina:

• kāds līdz šim nebijis veidojums tūpļa apvidū;
• uz izkārnījumiem var būt gaiši sarkanas asinis;
• asins pēdas var manīt uz tualetes papīra vai apakšveļas;
• mēdz būt sajūta, ka zarnu trakts iztukšojies nepilnīgi.

Tas nav vēzis

Iespējams, pirmajā brīdī cilvēkam var nākt prātā domas par vēzi. Šai ziņā var iepriecināt - hemoroīdi nav ļaundabīgi, un tiem nav nekā kopīga ar vēzi. Tomēr hemoroīdi izraisa simptomus, kas laika gaitā var pastiprināties, un tāpēc tie jāārstē nekavējoties.
Atkarībā no izmēra un asinsvadu paplašinājuma mediķi hemoroīdus iedala vairākās stadijās.

• Pirmās pakāpes hemoroīdiem var nebūt izteiktu pazīmju – problēmu var konstatēt tikai ārsti. Tomēr reizēm cilvēks pats var just palielinātus hemoroīdos mezgliņus, kas nedaudz atgādina tādas kā “austiņas”. Var būt arī nieze (cilvēkiem šķiet, ka viņiem ir spalīši), diskomforta sajūta tūpļa rajonā, dažreiz arī asiņu izdalīšanās. Šādi hemoroīdi reizēm var būt redzami tikai ar proktoskopu - instrumentu, ko ārsts ievieto taisnajā zarnā.
• Otrās stadijas hemoroīdi defekācijas laikā, īpaši, ja notiek sasprindzināšanās, var īslaicīgi izslīdēt, bet pēc tam atkal „pazust”.
• Trešajā stadijā hemoroīdiem ir tendence izslīdēt ne tikai gadījumos, kad zarnu trakts ir atvērts, bet arī pie fiziskas piepūles. Šādi hemoroīdi var radīt nepatīkamas sāpes un diskomfortu. 
• Ceturtajā stadijā hemoroīdi parasti ilgstoši paliek ārpus anālās atveres, turklāt papildus parādās arī tādi simptomi kā mitrums, nieze un sāpes, var būt arī zarnu satura nesaturēšana. Hemoroīdi var rīvēties gar apģērbu, asiņot un radīt citas problēmas.

Kad satraukumam nav pamata

Ja anālais apvidus ir sāpīgs, niez vai asiņo, tas nenozīmē, ka pie vainas ir tikai un vienīgi hemoroīdi. Āda ap anālo atveri ir ļoti jūtīga, tā var arī viegli iekaist. Piemēram, var notikt anālās atveres plīsums, un šī plaisa ar gadiem var pāraugt iekaisušā čūlā. Asinis var parādīties arī no ļaundabīga resnās zarnas audzēja, taisnās zarnas polipiem, iekaisīga rakstura izmaiņām zarnu gļotādā u.c. Katrā ziņā pareizo diagnozi un ārstēšanu varēs noteikt tikai ārsts proktologs, veicot speciālu izmeklēšanu.

Ārstēšana

Cīņai ar hemoroīdiem tiek izmantotas dažādas ārstēšanas metodes:

• Ja problēma nav pārāk nopietna, slimniekam var tikt izrakstītas pretiekaisuma zāles, svecītes vai lokāli lietojamas smēres. *Nepieciešamības gadījumā ārsts uz hemoroīda var uzlikt lateksa riņķīti (to iespējams izdarīt arī poliklīnikas apstākļos) – nedēļas laikā pēc procedūras tas izslīdēs ārā, savukārt mezgls pa šo laiku būs sklerotizējies un vairs nerādīsies tūpļa ārpusē.
• Mediķi pielieto arī tā saucamo infrasarkano staru fotokoagulāciju – ar gaismu piededzina iekšējo hemoroīdo mezglu, ja vien tas nav pārāk liels.
• Kā operatīvās metodes tiek pielietota ārējo un iekšējo mezglu izgriešana.
• Viena no jaunākajām ir Longa metode, ar kuras palīdzību tiek pārtraukta asinspieplūde hemoroidāliem mezgliem. No šīs procedūras pacientiem nav jābaidās, jo ķirurģiskā iejaukšanās tiek veikta narkozē.

Pret hemoroīdiem – ar pareizu uzturu un higiēnu

Mediķi uzskata: pastāv ciešs sakars starp pārtiku un hemoroīdiem. Pilnvērtīgs, šķiedrvielām bagāts uzturs, turklāt, ja tas ir ar zemu tauku saturu un nav pārlieku ass, palīdz nodrošināt regulāru zarnu trakta iztukšošanos un samazina kairinājumu anālajā atverē.
Lai izvairītos no hemoroīdu rašanās, ieteicams:

• atteikties no pikantiem ēdieniem;
• brokastīs priekšroku dot musli vai pilngraudu maizei;
• vismaz reizi dienā ēst svaigus dārzeņus;
• no piena produktiem ieteicamas paniņas, biezpiens, jogurts, siers;
• jāēd daudz svaigu augļu;
• jāizvairās no konfektēm, konditorejas izstrādājumiem, kūkām un citiem saldumiem;
• jācenšas uzņemt pietiekami daudz šķidruma (dienas norma - vismaz 2 litri ūdens, augļu vai augu tējas);
• kafijas vietā labāk izvēlēties bezkofeīna dzērienus;
• jāizvairās no ēdieniem un dzērieniem, kas var radīt aizcietējumus (piemēram, sarkanais vīns, šokolāde, kakao, stipra tēja);
• baltmaizes un smalkmaizīšu vietā labāk izvēlēties maizi no rupja maluma miltiem, pilngraudu maizi;
• uzturā jāierobežo vēdera pūšanos veicinoši produkti (pupas un citi pākšaugi, sīpoli, kāposti);
• katru reizi pēc vēdera izejas anālais rajons jāapmazgā ar vēsu ūdeni, var izmantot arī speciālas mitrās higiēniskās salvetes;
• noslaukoties, vienmēr der atcerēties – anālo rajonu nedrīkst berzt, bet tikai viegli nosusināt.
• ja ir stipras sāpes vai dedzinoša sajūta anālā apvidū, īslaicīgu atvieglojumu var nodrošināt auksta duša;